Jaunā gada svinības, Ziemassvētki un Jāņi ir latviešu populārākie svētki. Pēc Ziemassvētku sagaidīšanas sākas rosība, kas saistīta ap Jaungada ballīšu organizēšanu. Visā pasaulē šos svētkus nesvin vienādi, piemēram, Krievijā Jaunā gada svinības ir ar klātiem galdiem, ģimenes kopā sanākšanu un dāvanu dāvināšanu. Tiek skaitīti jaungada pantiņi, izteikti novēlējumi un visādi citādi labi pavadīts laiks. Tiem, kuri izvēlas Jauno gadu sagaidīt ar draugiem, nereti vakaru pavada brīvā un neformālā gaisotnē ar spēlēm un smieklu šaltīm(ieskaties te – Jaunā gada novēlējumi). Arī karnevāls nav nekāds retums Jaunā gada sagaidīšanas svinību laikā.

CITU VALSTU JAUNĀ GADA SVINĪBU TRADĪCIJAS

Populārākais novēlējums Jaunajā gadā vēstī par laimes pilnu gadu visiem, kas saņem šo vēlējumu. Daudzu tautu ticējumos tieši Jaunā gada naktij tiek piedēvētas dažādas maģiskas un burvestību pilnas īpašības. Jaunā gada sagaidīšanas svētki un arī dažādu novēlējumu izteikšana, atkarībā no tautu tradīcijām var notikt pat a vairāku mēnešu starpību. Kamēr Eiropā Jaunais gads tiek sagaidīts pirmajā janvārī, Austrumu pasaule Jauno gadu sagaida laika posmā no 21.janvāra līdz 21.februārim, atkarībā no Mēness kalendāra pirmās dienas. Savukārt Antīkajos laikos, Jaunais gads tika sagaidīts 1.martā.

LATVIEŠU JAUNĀ GADA TRADĪCIJAS

Mūsu platuma grādos vislielākās svinības notiek tieši vecā gada vakarā. Kad pulkstenis nozvana pusnakts iestāšanos, tiek atkorķēts šampanietis un sveikti visi radi un draugi, novēlot tiem laimīgu un saticīgu jauno gadu. Tas ari ir vispopulārākais jaunā gada novēlējums, ko izsaka visi visā pasaulē teju vienlaicīgi. Vēl viena latviešu Jaunā gada sagaidīšanas tradīcija ir laimes liešana, kas ir sava veida novēlējums nākotnei. Šis nākotnes zīlēšanas rituāls ir palicis nemainīgi populārs no Padomju laikiem, taču aizsācies Senajā Grieķijā.